動詞の全体像 — 3つの活用を見分け、不定詞と組ませる

動詞の全体像 — 3つの活用を見分け、不定詞と組ませる ラトビア語 — 動詞と格

6. NODAĻA の後半で第3活用が出そろい、これでラトビア語の動詞の活用は全部出たことになる。

ここから先(7. NODAĻA の過去・未来)は、この3つの見分けができていることを前提に進む。だから活用の判別は、いま確実にしておくのが安い。

この記事でわかること
  • 第3活用 — 現在形で語尾が短くなる一群
  • 動詞+不定詞 — 2つ目の動詞は変化させない
  • kas と ko — 主語を聞くか、対象を聞くか
  • 余暇と週末 — Ko jūs darāt brīvajā laikā?

第3活用 — 現在形で語尾が短くなる一群Trešā konjugācija

読み:トレシャー・コンユガーツィヤ / 英:The 3rd conjugation

要点

第3活用は現在形で不定詞の語尾が落ちるのが特徴である。第2活用(-ju が入る)と並べると違いが見える。

第2活用
domāt(考える)
第3活用 -īt
rakstīt(書く)
第3活用 -ēt
gribēt(欲しい)
esdomājurakstugribu
tudomārakstigribi
viņš / viņidomārakstagrib
mēsdomājamrakstāmgribam
jūsdomājatrakstātgribat

-īt と -ināt はまとめて1つの型(rakstīt / turpināt)、-ēt の一部がもう1つの型(gribēt / varēt)である。

もう一歩

不定詞の語尾から活用を当てる手順は、この3段で終わる:

語尾活用例外
-ot必ず第2例外なし
-āt第2-ināt だけ第3(turpināt, zināt, rēķināt, aicināt)
-īt必ず第3例外なし
-ēt割れる——覚えるしかない下の表
それ以外(-t, -st, -kt …)第1(不規則)ēst, dzert, iet, braukt, cept
-ēt で第2活用-ēt で第3活用
studēt 学ぶ/apmeklēt 出席する/meklēt 探す/izmeklēt 診察する/operēt 手術する/ārstēt 治療する/smēķēt 喫煙する/spēlēt 演奏する・するgribēt 欲しい/varēt できる/drīkstēt してよい/gulēt 眠る/redzēt 見える/dzirdēt 聞こえる/palīdzēt 助ける/peldēt 泳ぐ/sēdēt 座る/cerēt 望む

医学の動詞はほとんど第2活用の -ēt に入る(operēt・ārstēt・izmeklēt・injicēt・plombēt)。第3活用の -ēt は日常の動作と感覚に偏っている。この傾向を掴んでおくと、初見の動詞でも当たりが付く。

gulēt だけ es で子音が変わる: es guļu(私は眠る)。6. NODAĻA の語彙表にわざわざ gulēt (es guļu) と注記があるのはそのためである。

English version

Core

The third conjugation is characterised by the infinitive ending dropping in the present. Set beside the second conjugation (which inserts -ju), the difference shows.

2nd conj. domāt (think)3rd conj. -īt rakstīt (write)3rd conj. -ēt gribēt (want)
esdomājurakstugribu
tudomārakstigribi
viņš / viņidomārakstagrib
mēsdomājamrakstāmgribam
jūsdomājatrakstātgribat

-īt and -ināt form one type together (rakstīt / turpināt), and part of the -ēt verbs the other (gribēt / varēt).

Going further

Identifying the conjugation from the infinitive ending takes three steps:

EndingConjugationExceptions
-otAlways 2ndNone
-āt2nd-ināt alone is 3rd (turpināt, zināt, rēķināt, aicināt)
-ītAlways 3rdNone
-ētSplits — must be learnedSee the table below
Anything else (-t, -st, -kt …)1st (irregular)ēst, dzert, iet, braukt, cept
-ēt in the 2nd conjugation-ēt in the 3rd conjugation
studēt to study / apmeklēt to attend / meklēt to look for / izmeklēt to examine / operēt to operate / ārstēt to treat / smēķēt to smoke / spēlēt to playgribēt to want / varēt to be able / drīkstēt to be allowed / gulēt to sleep / redzēt to see / dzirdēt to hear / palīdzēt to help / peldēt to swim / sēdēt to sit / cerēt to hope

Almost all the medical verbs fall into the second-conjugation -ēt (operēt, ārstēt, izmeklēt, injicēt, plombēt). The third-conjugation -ēt is weighted towards everyday actions and sensations. Grasping this tendency lets one guess at an unfamiliar verb.

Only gulēt changes a consonant in the es form: es guļu (I sleep). This is why the vocabulary list of 6. NODAĻA notes it as gulēt (es guļu).

動詞+不定詞 — 2つ目の動詞は変化させないNenoteiksme

読み:ネノテイクスメ / 英:Verb + infinitive

要点

「〜したい」「〜できる」は、1つ目の動詞だけ活用させ、2つ目は不定詞のまま置く。英語と同じ作りなので、ここは素直に入る。

1つ目(活用する)例訳
gribēt 〜したいEs gribu gulēt.私は寝たい
gribētu 〜したいのですがMēs gribētu slēpot.スキーをしたいのですが
varēt 〜できるViņi var palīdzēt.彼らは手伝える
drīkstēt 〜してよいViņš nedrīkst iet mājās.彼は帰ってはいけない
patīk 〜するのが好きViņam patīk sportot.彼は運動が好きだ
vajag 〜する必要があるMan vajag samaksāt.支払う必要がある

⚠️ 2つ目を活用させるのがいちばん多い誤り。Vai tu gribi brauc uz Vecrīgu? は誤りで、正しくは gribi braukt(6. NODAĻA 演習23の誤文訂正)。

与格+vajag+対格/不定詞:主語を取らない「必要だ」の文
与格+vajag+対格/不定詞:主語を取らない「必要だ」の文
もう一歩

vajag は主語を取らない。「誰が必要なのか」は与格で、「何が必要なのか」は対格で言う。動詞なら不定詞:

形例訳
与格 + vajag + 対格Jums vajag plombu.詰め物が必要です
与格 + vajag + 不定詞Jums vajag lietot zāles.薬を飲む必要があります
未来Pacientam vajadzēs anestēziju.その患者には麻酔が必要になる

この形は診察の指示でそのまま使う——Jums vajag ēst regulāri.(規則的に食事をとってください)/Jums vajag mērīt asinsspiedienu.(血圧を測る必要があります)。

命令法(imperatīvs)はもっと直接的な言い方である。丁寧・複数の形は -iet で終わる:

命令形訳場面
Sēdieties!おかけください診察の最初
Atveriet muti!口を開けてください診察
Elpojiet!息を吸ってください聴診
Lietojiet vienu tableti trīs reizes dienā!1錠を1日3回服薬指示
Neuztraucieties!心配しないでください説明
Ejiet mājās!お帰りください終わり
English version

Core

"Want to" and "can" conjugate only the first verb and leave the second as an infinitive. The construction is the same as English, so it goes in easily.

The first verb (conjugated)ExampleMeaning
gribēt want toEs gribu gulēt.I want to sleep
gribētu would like toMēs gribētu slēpot.We would like to ski
varēt canViņi var palīdzēt.They can help
drīkstēt mayViņš nedrīkst iet mājās.He may not go home
patīk like toViņam patīk sportot.He likes doing sport
vajag need toMan vajag samaksāt.I need to pay

⚠️ Conjugating the second verb is the commonest error. Vai tu gribi brauc uz Vecrīgu? is wrong; the correct form is gribi braukt (the error-correction of exercise 23 in 6. NODAĻA).

Going further

vajag takes no subject. Who needs it goes in the dative and what is needed in the accusative. A verb goes in the infinitive:

FormExampleMeaning
dative + vajag + accusativeJums vajag plombu.You need a filling
dative + vajag + infinitiveJums vajag lietot zāles.You need to take the medicine
FuturePacientam vajadzēs anestēziju.The patient will need an anaesthetic

This form is used directly in giving instructions — Jums vajag ēst regulāri. (You need to eat regularly) / Jums vajag mērīt asinsspiedienu. (You need to measure your blood pressure).

The imperative (imperatīvs) is more direct. The polite and plural form ends in -iet:

ImperativeMeaningSetting
Sēdieties!Please sit downThe start of a consultation
Atveriet muti!Open your mouthExamination
Elpojiet!BreatheAuscultation
Lietojiet vienu tableti trīs reizes dienā!One tablet three times a dayInstructions for medication
Neuztraucieties!Do not worryExplanation
Ejiet mājās!You may go homeThe end

kas と ko — 主語を聞くか、対象を聞くかKas un ko

読み:カス・ウン・コ / 英:«kas» vs «ko»

要点

kas は主格(誰が・何が)、ko は対格(何を)。1文字違いなのに文の構造が変わるので、6. NODAĻA 演習14はこれだけを20問並べる。

疑問詞聞いていること例
Kas?主語(誰が・何が)Kas tas ir?(これは何ですか)/Kas jums sāp?(どこが痛みますか)
Ko?動作の対象(何を)Ko tu dari?(何をしていますか)/Ko jūs dzersiet?(何を飲みますか)

見分け方は「動詞の主語がすでにあるか」である。Ko tu dari? は tu が主語なので ko、Kas tas ir? は主語が無いので kas。

もう一歩

⚠️ garšo / patīk / sāp の文では kas になる。ここが最大の落とし穴である——日本語でも英語でも「何が好きですか」と言うが、つい対象だと思って ko を選んでしまう:

正しい訳なぜ
Kas jums patīk?何が好きですか好かれるものが主語
Kas viņiem negaršo?彼らは何が嫌いですか同上
Kas jums sāp?どこが痛みますか痛む部位が主語
Ko jūs meklējat?何をお探しですかmeklēt は対象を取る
Ko tu nekad neēd?決して食べないものはēst は対象を取る

疑問詞の全体像を格ごとに並べ直すと、こう対応する:

格疑問詞例
主格kas(誰が・何が)/kāds, kāda(どんな)/kurš, kura(どの)Kāds ir jūsu uzvārds?
属格kā(誰の)Kā soma tā ir?
与格kam(誰に)Kam jūs zvanāt?
対格ko(何を)Ko jūs vēlaties?
処格kur(どこで)/kad(いつ)/kurā(どれで)/cikos(何時に)Kurā stāvā jūs dzīvojat?
English version

Core

kas is the nominative (who, what) and ko the accusative (what, as object). One letter apart and the structure of the sentence changes, so exercise 14 of 6. NODAĻA gives twenty questions on this alone.

Question wordWhat is askedExample
Kas?The subject (who, what)Kas tas ir? (What is this?) / Kas jums sāp? (What hurts?)
Ko?The object of the action (what)Ko tu dari? (What are you doing?) / Ko jūs dzersiet? (What will you drink?)

The way to tell is "is there already a subject for the verb?" Ko tu dari? has tu as subject, hence ko; Kas tas ir? has no subject, hence kas.

Going further

⚠️ In sentences with garšo / patīk / sāp it is kas. This is the greatest pitfall — in English one says "what do you like", and one takes it for an object and chooses ko:

CorrectMeaningWhy
Kas jums patīk?What do you like?What is liked is the subject
Kas viņiem negaršo?What do they dislike?The same
Kas jums sāp?What hurts?The painful part is the subject
Ko jūs meklējat?What are you looking for?meklēt takes an object
Ko tu nekad neēd?What do you never eat?ēst takes an object

The whole picture of the question words, rearranged by case, corresponds thus:

CaseQuestion wordExample
Nominativekas (who, what) / kāds, kāda (what kind) / kurš, kura (which)Kāds ir jūsu uzvārds?
Genitivekā (whose)Kā soma tā ir?
Dativekam (to whom)Kam jūs zvanāt?
Accusativeko (what)Ko jūs vēlaties?
Locativekur (where) / kad (when) / kurā (in which) / cikos (at what time)Kurā stāvā jūs dzīvojat?

余暇と週末 — Ko jūs darāt brīvajā laikā?Brīvais laiks

読み:ブリーヴァイス・ライクス / 英:Free time and the weekend

要点

余暇の問いは決まった形で来る: Ko jūs darāt brīvajā laikā?(自由な時間には何をしますか)、Ko jūs parasti darāt nedēļas nogalē?(週末はふだん何をしますか)。brīvais laiks(自由な時間)・nedēļas nogale(週末)が処格になっているのは、「いつ」を処格で言う規則(土台の章)どおりである。brīvdienas(休みの日・休暇)も同じく brīvdienās になる。

型不定詞es の形意味
動詞+対格lasīt grāmatases lasu本を読む
skatīties filmases skatos映画を見る
klausīties mūzikues klausos音楽を聴く
spēlēt futbolu/tenisu/ģitārues spēlējuサッカー・テニスをする/ギターを弾く
apciemot drauguses apciemoju友人を訪ねる
satikt drauguses satieku友人に会う
移動iet uz kino/teātri/koncertues eju映画・劇・コンサートに行く
braukt uz jūrues braucu海へ行く
braukt ar divritenies braucu自転車に乗る
目的語なしsportotes sportoju運動する
peldētes peldu泳ぐ
ceļotes ceļoju旅行する
atpūstieses atpūšos休む・くつろぐ
ilgi gulētes ilgi guļu遅くまで寝る
gatavot ēstes gatavoju ēst料理をする

表を型で分けたのは、型ごとに後ろの格が決まるからである。目的語を取る動詞は対格(grāmatas・mūziku・futbolu)、移動は uz +対格(uz kino・uz jūru)、乗り物は ar +対格。kino は -o で終わる外来語で、格変化しない。

もう一歩

skatīties・klausīties・atpūsties は再帰動詞(-ties)で、es の形が -os になる(es skatos・es klausos・es atpūšos)。再帰動詞でも目的語は普通に対格を取る: skatīties filmu、klausīties mūziku。人称の語尾は「Kas jums kaiš?」の項目の justies の表と同じ並びである。

答えは頻度の語と組むと自然になる: Es bieži lasu grāmatas./Es nekad neskatos televizoru.(nekad は二重否定)。「好き」と言うなら patīk +不定詞で、動詞は活用させない: Man patīk peldēt un ceļot.

人を訪ねるのは iet ciemos pie +属格だが、相手が複数なら前置詞の規則で与格になる: iet ciemos pie draudzenes / pie draugiem。過去の週末は būt の過去と処格で言える: Pagājušajā nedēļas nogalē es biju koncertā.(先週末はコンサートに行った)。曜日なら sestdien(土曜に)・svētdien(日曜に)。

臨床では

余暇の問いは問診の生活歴(social history)にもそのまま入る。運動習慣は Vai jūs sportojat? Cik bieži? で聞き、答えの頻度(katru dienu・divas reizes nedēļā)で活動量をつかむ。リハビリや慢性疾患の外来では、患者が何を楽しみにしているか(peldēt・braukt ar divriteni)が、目標を一緒に決める手がかりになる。

English version

Core

Questions about free time come in fixed forms: Ko jūs darāt brīvajā laikā? (What do you do in your free time?) and Ko jūs parasti darāt nedēļas nogalē? (What do you usually do at the weekend?). Brīvais laiks (free time) and nedēļas nogale (weekend) are in the locative, because ‘when’ is said with the locative. Brīvdienas (days off, holidays) also becomes brīvdienās.

TypeInfinitive‘es’ formMeaning
Verb + accusativelasīt grāmatases lasuread books
skatīties filmases skatoswatch films
klausīties mūzikues klausoslisten to music
spēlēt futbolu / tenisu / ģitārues spēlējuplay football / tennis / the guitar
apciemot drauguses apciemojuvisit friends
satikt drauguses satiekumeet friends
Movementiet uz kino / teātri / koncertues ejugo to the cinema / theatre / a concert
braukt uz jūrues braucugo to the seaside
braukt ar divritenies braucuride a bike
No objectsportotes sportojudo sport
peldētes pelduswim
ceļotes ceļojutravel
atpūstieses atpūšosrest, relax
ilgi gulētes ilgi guļusleep late
gatavot ēstes gatavoju ēstcook

The table is sorted by type, because the type decides the case that follows. Verbs with an object take the accusative (grāmatas, mūziku, futbolu); movement uses uz + accusative (uz kino, uz jūru); vehicles use ar + accusative. Kino is a loanword ending in -o and does not change.

Going further

Skatīties, klausīties and atpūsties are reflexive verbs (-ties), and their ‘es’ form ends in -os (es skatos, es klausos, es atpūšos). Reflexive verbs still take a normal accusative object: skatīties filmu, klausīties mūziku. The person endings follow the same pattern as justies in the item ‘Kas jums kaiš?’.

Answers sound natural with frequency words: Es bieži lasu grāmatas. / Es nekad neskatos televizoru. (nekad needs double negation). To say ‘I like’, use patīk + infinitive and do not conjugate the verb: Man patīk peldēt un ceļot.

Visiting someone is iet ciemos pie + genitive, but with a plural it becomes dative by the preposition rule: iet ciemos pie draudzenes / pie draugiem. For last weekend, use the past of būt and the locative: Pagājušajā nedēļas nogalē es biju koncertā. (Last weekend I was at a concert.) For days: sestdien (on Saturday), svētdien (on Sunday).

In the clinic

Free-time questions are also part of the social history. Ask about exercise with Vai jūs sportojat? Cik bieži?, and use the frequency in the answer (katru dienu, divas reizes nedēļā) to judge activity level. In rehabilitation or chronic-disease clinics, what the patient enjoys (peldēt, braukt ar divriteni) helps you set goals together.

まとめ

第3活用 — 現在形で語尾が短くなる一群第3活用は現在形で不定詞の語尾が落ちるのが特徴である。
動詞+不定詞 — 2つ目の動詞は変化させない「〜したい」「〜できる」は、1つ目の動詞だけ活用させ、2つ目は不定詞のまま置く。
kas と ko — 主語を聞くか、対象を聞くかkas は主格(誰が・何が)、ko は対格(何を)。
余暇と週末 — Ko jūs darāt brīvajā laikā?余暇の問いは決まった形で来る: Ko jūs darāt brīvajā laikā?(自由な時間には何をしますか)、Ko jūs parasti darāt nedēļas no…

このノートは医学生が授業の内容を自分の言葉でまとめたもので、診療の判断に使うものではありません。誤りに気づいたらお知らせください。

タイトルとURLをコピーしました