4. NODAĻA「ES ESMU, BIJU UN BŪŠU STUDENTS」。この課の最初の山は、動詞 būt を3つの時制で自在に動かすことである。
この動詞1つで2つの意味を担う——「である」(es esmu)と「持っている」(man ir)。形は同じ表を使うのに、主語が入れ替わるので、両方を並べて覚えないと必ず混ざる。
出典: 4. NODAĻA と Personal pronouns and verb -būt- の表。
- 「である」の3時制 — 表を丸ごと1つ
- 「持っている」の3時制 — 人称は動かない
- 時を表す語 — 時制と必ず組で出る
「である」の3時制 — 表を丸ごと1つBūt
ラトビア語で覚えるべき時制は3つだけ(現在・過去・未来)である。英語のような完了形・進行形は無い。だから būt の表を1枚覚えれば、時間の話は全部できる。
| 現在 tagadne | 過去 pagātne | 未来 nākotne | |
|---|---|---|---|
| es | esmu | biju | būšu |
| tu | esi | biji | būsi |
| viņš / viņa / viņi / viņas | ir | bija | būs |
| mēs | esam | bijām | būsim |
| jūs | esat | bijāt | būsiet(būsit) |
3人称は単数も複数も同じ形である(ir / bija / būs)。ラトビア語の動詞は全部そうで、これは覚える量をかなり減らしてくれる。
Tagad mēs esam medicīnas studenti, drīz mēs būsim ārsti.(今は医学生だが、もうすぐ医師になる)
否定は ne- を付けるだけ——ただし現在3人称だけが別形になる:
| 現在 | 過去 | 未来 | |
|---|---|---|---|
| es | neesmu | nebiju | nebūšu |
| 3人称 | nav(← neir ではない) | nebija | nebūs |
過去形の biju は「いた・行った」の意味でも使う。ラトビア語には went と was の区別が要らない場面が多い:
Vakar es biju veikalā.(昨日は店にいた/店へ行った)/Pagājušajā nedēļā jūs bijāt kino?(先週、映画に行きましたか)
⚠️ 未来2人称複数は būsiet と būsit の2形がある。どちらも正しい。教科書は būsiet を主に使うので、書くときはそちらに揃えておくと安全である。
問診の最初と最後は、ほぼこの動詞だけでできている。
- Vai jūs esat pacients? — あなたは患者さんですか
- Kur jūs bijāt vakar? — 昨日どこにいましたか(発症時の行動を聞く定型)
- Rīt jūs būsiet slimnīcā. — 明日は入院していただきます
過去形 bijāt / bija は病歴聴取の骨格である。「いつから」「どこで」「何があったか」は、すべて būt の過去で受ける。活用表を見ずに口から出る状態にしておかないと、問診の速度で追いつかない。
English version
Core
Latvian has only three tenses to learn (present, past, future). There is no perfect or progressive as in English. So learn one table of būt and everything about time can be said.
| Present (tagadne) | Past (pagātne) | Future (nākotne) | |
|---|---|---|---|
| es | esmu | biju | būšu |
| tu | esi | biji | būsi |
| viņš / viņa / viņi / viņas | ir | bija | būs |
| mēs | esam | bijām | būsim |
| jūs | esat | bijāt | būsiet (būsit) |
The third person is the same in singular and plural (ir / bija / būs). Every Latvian verb is so, and it reduces the amount to be learned considerably.
Tagad mēs esam medicīnas studenti, drīz mēs būsim ārsti. (Now we are medical students; soon we shall be doctors.)
Going further
The negative simply prefixes ne- — except that the present third person takes a separate form:
| Present | Past | Future | |
|---|---|---|---|
| es | neesmu | nebiju | nebūšu |
| 3rd person | nav (not neir) | nebija | nebūs |
The past biju also means "was" in the sense of "went". Latvian often does not need the distinction between English went and was:
Vakar es biju veikalā. (Yesterday I was at / went to the shop) / Pagājušajā nedēļā jūs bijāt kino? (Did you go to the cinema last week?)
⚠️ The future second person plural has two forms, būsiet and būsit. Both are correct. The textbook mainly uses būsiet, so it is safest to write that.
「持っている」の3時制 — 人称は動かないMan bija, man būs
持つの構文は、与格の代名詞を固定したまま ir → bija → būs だけを動かす。与格の部分は絶対に変わらない——ここが「である」との最大の違いである。
| 現在 | 過去 | 未来 | |
|---|---|---|---|
| man(私に) | man ir | man bija | man būs |
| tev | tev ir | tev bija | tev būs |
| viņam / viņai | viņam ir | viņam bija | viņam būs |
| mums | mums ir | mums bija | mums būs |
| jums | jums ir | jums bija | jums būs |
| viņiem / viņām | viņiem ir | viņiem bija | viņiem būs |
Vakar viņiem bija grūts eksāmens.(昨日、彼らは難しい試験があった)/Rīt man būs tests latīņu valodā.(明日ラテン語のテストがある)
2つの構文を並べて見ると、違いは主語がどちらかだけである:
| 言いたいこと | 文 | 主語は |
|---|---|---|
| 私は学生である | Es esmu students. | es(私) |
| 私に試験がある | Man ir eksāmens. | eksāmens(試験) |
| 私は家にいた | Es biju mājās. | es |
| 私に授業があった | Man bija nodarbība. | nodarbība |
だから「昨日あなたは家にいましたか」は Vai tu vakar biji mājās?(es 系)、「昨日あなたは宿題がありましたか」は Vai tev vakar bija mājasdarbs?(man 系)。4. NODAĻA の演習3と4は、この2つを1問ごとに切り替えさせる作りになっている——問題文に (to have) と注記が付くのはそのためである。
複数の持ち物は動詞も複数になる? ならない。ir / bija / būs は3人称なので単複同形である: Šonedēļ man ir 3 kolokviji.(今週、中間テストが3つある)
「症状がある」はラトビア語では「持つ」で言う。ここが日本語・英語と噛み合わないので、意識して練習する必要がある。
- Vai jums ir sāpes? — 痛みはありますか(=痛みを持っていますか)
- Man bija drudzis. — 熱がありました
- Jums būs izmeklējumi. — 検査を受けていただきます
主語は与格(man / jums / viņam)、動詞は ir / bija / būs の3形だけ。人称で変えないので、覚える量は少ない。「私は熱があります」を Es esmu drudzis と言ってしまうのが典型的な誤り。
English version
Core
The have construction keeps the dative pronoun fixed and moves only ir → bija → būs. The dative part never changes — this is the greatest difference from "to be".
| Present | Past | Future | |
|---|---|---|---|
| man (to me) | man ir | man bija | man būs |
| tev | tev ir | tev bija | tev būs |
| viņam / viņai | viņam ir | viņam bija | viņam būs |
| mums | mums ir | mums bija | mums būs |
| jums | jums ir | jums bija | jums būs |
| viņiem / viņām | viņiem ir | viņiem bija | viņiem būs |
Vakar viņiem bija grūts eksāmens. (Yesterday they had a difficult examination) / Rīt man būs tests latīņu valodā. (Tomorrow I have a test in Latin.)
Going further
Set the two constructions side by side and the only difference is which is the subject:
| What is said | Sentence | The subject is |
|---|---|---|
| I am a student | Es esmu students. | es (I) |
| I have an examination | Man ir eksāmens. | eksāmens (the examination) |
| I was at home | Es biju mājās. | es |
| I had a class | Man bija nodarbība. | nodarbība |
So "were you at home yesterday?" is Vai tu vakar biji mājās? (the es type) and "did you have homework yesterday?" is Vai tev vakar bija mājasdarbs? (the man type). Exercises 3 and 4 of 4. NODAĻA are built to switch between the two question by question — hence the note (to have) in the wording.
Does the verb go plural for several possessions? No. ir / bija / būs are third person and the same in singular and plural: Šonedēļ man ir 3 kolokviji. (This week I have three interim tests.)
時を表す語 — 時制と必ず組で出るLaika vārdi
4. NODAĻA の演習は「時を表す語を見て、動詞の時制を決める」形で作られている。だから語彙と文法が一体になっていて、片方だけでは解けない。3列で覚える。
| 過去 | 現在 | 未来 |
|---|---|---|
| vakar 昨日 | tagad 今 | rīt 明日 |
| aizvakar 一昨日 | pašlaik / šobrīd 今のところ | parīt 明後日 |
| pagājušajā nedēļā 先週 | šodien 今日 | nākamajā nedēļā 来週 |
| pagājušajā gadā 去年 | šonedēļ 今週 | nākamajā mēnesī 来月 |
| pagājušajā semestrī 先学期 | šogad 今年 | nākamajā gadā 来年 |
| agrāk 以前 | šorīt / šovakar 今朝/今晩 | drīz もうすぐ/vēlāk あとで |
pagājušajā / nākamajā は形容詞の処格である。だから後ろの名詞も処格になる——pagājušajā nedēļā、nākamajā gadā。形容詞と名詞は性・数・格を揃えるのが原則で、語尾の綴りまで同じになるとは限らない。
| 語 | 元の形 | 意味 |
|---|---|---|
| pagājušajā | pagājušais(過ぎた) | この前の |
| nākamajā | nākamais(来る) | 次の |
| šo- | šis(この) | この〜(šodien, šonedēļ, šogad, šorīt, šovakar) |
šo- は前に付けて1語になるので処格の語尾が要らない。šodien(今日)・šonedēļ(今週)・šogad(今年)はこの形で、同じ理屈で曜日も pirmdien(月曜に)・piektdien(金曜に)となる——pirmdienā とは言わない。
ただし「毎週月曜に」は複数処格で pirmdienās。1回きりの月曜か、繰り返す月曜かで形が割れる。
「いつから」を特定できないと病歴にならない。時の副詞は、そのまま発症時期の聴取に使う。
- Kopš kura laika? — いつから(に対して)vakar / aizvakar / pagājušajā nedēļā で答えが返る
- Nākamajā nedēļā jums būs konsultācija. — 来週、診察があります
pagājušajā 〜 / nākamajā 〜 は処格の形なので、第4課後半の序数・処格とそのまま繋がる。「先週」「来月」を作れるようになると、予約と再診の説明が一気に楽になる。
English version
Core
The exercises of 4. NODAĻA are built to decide the tense of the verb from the time word. So vocabulary and grammar are one, and neither works alone. Learn them in three columns.
| Past | Present | Future |
|---|---|---|
| vakar yesterday | tagad now | rīt tomorrow |
| aizvakar the day before yesterday | pašlaik / šobrīd at the moment | parīt the day after tomorrow |
| pagājušajā nedēļā last week | šodien today | nākamajā nedēļā next week |
| pagājušajā gadā last year | šonedēļ this week | nākamajā mēnesī next month |
| pagājušajā semestrī last semester | šogad this year | nākamajā gadā next year |
| agrāk earlier | šorīt / šovakar this morning / this evening | drīz soon / vēlāk later |
Going further
pagājušajā and nākamajā are adjectives in the locative. So the noun that follows is in the locative too — pagājušajā nedēļā, nākamajā gadā. Adjective and noun agree in gender, number and case, and the spellings of the endings need not be identical.
| Word | Base form | Meaning |
|---|---|---|
| pagājušajā | pagājušais (past) | the last |
| nākamajā | nākamais (coming) | the next |
| šo- | šis (this) | this — (šodien, šonedēļ, šogad, šorīt, šovakar) |
šo- is prefixed and forms one word, so no locative ending is needed: šodien (today), šonedēļ (this week), šogad (this year). By the same reasoning the days are pirmdien (on Monday), piektdien (on Friday) — not pirmdienā.
But "every Monday" is the plural locative, pirmdienās. The form splits according to whether it is one particular Monday or a recurring one.
まとめ
| 「である」の3時制 — 表を丸ごと1つ | ラトビア語で覚えるべき時制は3つだけ(現在・過去・未来)である。 |
|---|---|
| 「持っている」の3時制 — 人称は動かない | 持つの構文は、与格の代名詞を固定したまま ir → bija → būs だけを動かす。 |
| 時を表す語 — 時制と必ず組で出る | 4. NODAĻA の演習は「時を表す語を見て、動詞の時制を決める」形で作られている。 |
このノートは医学生が授業の内容を自分の言葉でまとめたもので、診療の判断に使うものではありません。誤りに気づいたらお知らせください。

