5. NODAĻA の語彙はただの食べ物リストではない。食習慣の問診(Vai jūs ēdat regulāri?)と、自分の食習慣を話すこと(Talk about your eating habits)が、そのままこの語彙でできている。聞く側にも話す側にも直結する語彙である。
- 食べ物と飲み物 — カテゴリごとに束ねる
- 頻度の6語 — 二重否定に注意
- 調理の3動詞 — 日本語の「料理する」が3つに割れる
- 比べる — labāk(より好き・より良く)と比較級の作り方
食べ物と飲み物 — カテゴリごとに束ねるĒdiens
問診でも日常会話でも聞かれるのはカテゴリ単位である(Kādi augļi jums garšo?=どんな果物が好きですか)。だから語彙もカテゴリで束ねて覚える。
| カテゴリ | 語 |
|---|---|
| augļi 果物 | ābols りんご/bumbieris 洋なし/apelsīns オレンジ/banāns/citrons レモン/arbūzs すいか/vīnoga ぶどう |
| ogas ベリー | zemene いちご/avene ラズベリー/ķirsis さくらんぼ |
| dārzeņi 野菜 | kartupelis じゃがいも/burkāns にんじん/gurķis きゅうり/tomāts/sīpols たまねぎ/kāposts キャベツ/paprika/sēne きのこ |
| piena produkti 乳製品 | piens 牛乳/siers チーズ/sviests バター/krējums クリーム/biezpiens カッテージチーズ/jogurts |
| gaļa un zivis 肉と魚 | gaļa 肉/cūkgaļa 豚/liellopa gaļa 牛/vista 鶏/desa ソーセージ/šķiņķis ハム/karbonāde カツ/lasis サーモン/tuncis まぐろ/zivs 魚 |
| dzērieni 飲み物 | ūdens 水/minerālūdens/kafija コーヒー/tēja 茶/sula ジュース/alus ビール/vīns ワイン |
| saldumi 甘いもの | saldējums アイス/kūka, torte ケーキ/cepums クッキー/konfektes キャンディ/šokolāde/ievārījums ジャム/medus はちみつ |
食事の名前は3つとも複数形である。単数形が無いので、処格も必ず複数になる:
| 食事 | 「〜に」(処格) | 動詞 |
|---|---|---|
| brokastis 朝食 | brokastīs | brokastot |
| pusdienas 昼食 | pusdienās | pusdienot |
| vakariņas 夕食 | vakariņās | vakariņot |
「〜入りの」は前置詞 ar +対格で言う(単数なので対格):kafija ar pienu(ミルク入りコーヒー)/maize ar sieru(チーズをのせたパン)/pankūkas ar ievārījumu(ジャムのパンケーキ)/tēja ar medu(はちみつ入りの紅茶——風邪のときの定番で、7. NODAĻA の病歴文にも出る)。
覚えておくと得をする2語: veselīgs(健康的な)と ēdienkarte(メニュー)。前者は問診の結論 Jūs ēdat neveselīgi.(食生活が健康的でない)で使われ、自分のことを話すときも Es mēģinu ēst veselīgi.(健康的に食べるようにしている)として要る。
English version
Core
What is asked, both in the history and in everyday conversation, is by category (Kādi augļi jums garšo? = what fruit do you like?). So learn the vocabulary bundled by category.
| Category | Words |
|---|---|
| augļi fruit | ābols apple / bumbieris pear / apelsīns orange / banāns / citrons lemon / arbūzs watermelon / vīnoga grape |
| ogas berries | zemene strawberry / avene raspberry / ķirsis cherry |
| dārzeņi vegetables | kartupelis potato / burkāns carrot / gurķis cucumber / tomāts / sīpols onion / kāposts cabbage / paprika / sēne mushroom |
| piena produkti dairy | piens milk / siers cheese / sviests butter / krējums cream / biezpiens curd cheese / jogurts |
| gaļa un zivis meat and fish | gaļa meat / cūkgaļa pork / liellopa gaļa beef / vista chicken / desa sausage / šķiņķis ham / karbonāde cutlet / lasis salmon / tuncis tuna / zivs fish |
| dzērieni drinks | ūdens water / minerālūdens / kafija coffee / tēja tea / sula juice / alus beer / vīns wine |
| saldumi sweet things | saldējums ice cream / kūka, torte cake / cepums biscuit / konfektes sweets / šokolāde / ievārījums jam / medus honey |
Going further
All three names of meals are plural. There is no singular, so the locative is necessarily plural too:
| Meal | "at —" (locative) | Verb | |
|---|---|---|---|
| brokastis | breakfast | brokastīs | brokastot |
| pusdienas | lunch | pusdienās | pusdienot |
| vakariņas | dinner | vakariņās | vakariņot |
"With —" is said with the preposition ar plus the accusative (singular, so accusative): kafija ar pienu (coffee with milk) / maize ar sieru (bread with cheese) / pankūkas ar ievārījumu (pancakes with jam) / tēja ar medu (tea with honey — the standard thing for a cold, and it appears in the case histories of 7. NODAĻA).
Two words worth knowing: veselīgs (healthy) and ēdienkarte (menu). The first is used in the conclusion of a consultation, Jūs ēdat neveselīgi. (your eating is not healthy), and is needed when talking about oneself too, as Es mēģinu ēst veselīgi. (I try to eat healthily).
頻度の6語 — 二重否定に注意Biežuma vārdi
この6語は頻度の階段になっていて、問診でも、自分の食習慣を話すときも必ず要る。
| 語 | 意味 | 例 |
|---|---|---|
| vienmēr | いつも | Brokastīs es vienmēr ēdu olu. |
| parasti | たいてい | Es parasti ēdu mājās. |
| bieži | よく | Es bieži ēdu kartupeļus. |
| dažreiz | ときどき | Dažreiz es gatavoju zupu. |
| reti | めったに〜ない | Es ļoti reti ēdu saldumus. |
| nekad | 決して〜ない | Es nekad neēdu sēnes. |
⚠️ nekad は必ず否定形の動詞と組む。Es nekad neēdu sēnes.——「決して」と「食べない」の両方に否定が要る。英語(I never eat)の癖で Es nekad ēdu と書くのは誤りである。

二重否定はラトビア語では普通の文法である。否定を表す語が出たら、動詞も必ず ne- を付ける。これは nekad だけの話ではない:
| 否定の語 | 例 | 訳 |
|---|---|---|
| nekad 決して | Viņš nekad nav mājās. | 彼は決して家にいない |
| neko 何も | Es neko neēdu. | 私は何も食べない |
| nekas 何も(主格) | Man nekas nesāp. | どこも痛くない |
| neviens 誰も | Neviens nezina. | 誰も知らない |
| nekur どこにも | Man nav laika nekur braukt. | どこへも行く時間がない |
ļoti(とても)は程度を足す語で、reti / bieži と組んでよく使う: ļoti reti(ごくまれに)・ļoti bieži(非常によく)。
daudz / maz は量。Es daudz dzeru ūdeni.(水をたくさん飲む)/Mums ir maz laika.(時間が少ない)。ただしdaudz・maz のあとの名詞は属格になる(daudz pacientu)——対格ではないので、ここで引っかかりやすい。
English version
Core
These six words form a ladder of frequency and are needed both in the history and in talking about one’s own eating habits.
| Word | Meaning | Example |
|---|---|---|
| vienmēr | always | Brokastīs es vienmēr ēdu olu. |
| parasti | usually | Es parasti ēdu mājās. |
| bieži | often | Es bieži ēdu kartupeļus. |
| dažreiz | sometimes | Dažreiz es gatavoju zupu. |
| reti | rarely | Es ļoti reti ēdu saldumus. |
| nekad | never | Es nekad neēdu sēnes. |
⚠️ nekad always pairs with a negated verb. Es nekad neēdu sēnes. — the negative is needed both on "never" and on "eat". Writing Es nekad ēdu from the habit of English I never eat is wrong.
Going further
The double negative is ordinary grammar in Latvian. When a negative word appears, the verb also takes ne-. This is not confined to nekad:
| Negative word | Example | Meaning |
|---|---|---|
| nekad never | Viņš nekad nav mājās. | He is never at home |
| neko nothing (acc.) | Es neko neēdu. | I eat nothing |
| nekas nothing (nom.) | Man nekas nesāp. | Nothing hurts |
| neviens nobody | Neviens nezina. | Nobody knows |
| nekur nowhere | Man nav laika nekur braukt. | I have no time to go anywhere |
ļoti (very) adds degree and is often paired with reti / bieži: ļoti reti (very rarely), ļoti bieži (very often).
daudz / maz express quantity. Es daudz dzeru ūdeni. (I drink a lot of water) / Mums ir maz laika. (We have little time). But the noun after daudz and maz goes into the genitive (daudz pacientu) — not the accusative, and it is easy to be caught here.
調理の3動詞 — 日本語の「料理する」が3つに割れるGatavot, vārīt, cept
日本語なら「作る」で済むところが、ラトビア語では加熱の仕方で3つに割れる。英語の cook / boil / bake とほぼ同じ分け方である。
| 動詞 | 意味 | 目的語(対格) |
|---|---|---|
| gatavot | 料理する・用意する(総称) | gaļas mērci / lazanju / salātus |
| vārīt | 茹でる・煮る | zupu / kartupeļus / rīsus |
| cept | 焼く・揚げる | kartupeļus / gaļu / olas / picu / pankūkas / torti |
gatavot は第2活用(-ot なので規則的)。vārīt は第3活用(-īt)、cept は第1活用である。
調理法は形容詞にもなる。過去分詞を形容詞として使い、名詞と性・数・格を揃える:
| 形 | 意味 | 例 |
|---|---|---|
| vārīts / vārīta | 茹でた | vārīti kartupeļi(茹でじゃがいも) |
| cepts / cepta | 焼いた・揚げた | cepta ola(目玉焼き) |
| grilēts | グリルした | grilēti dārzeņi |
| svaigs / svaiga | 生の・新鮮な | svaigs lasis(生のサーモン) |
5. NODAĻA 演習22はこの形を対で聞く——vārīti kartupeļi vai cepti kartupeļi?(茹でたじゃがいもか、揚げたじゃがいもか)。複数男性なので語尾は -i で揃う。
ēst と gatavot は別の動詞である。「作るのが好き」は Man patīk gatavot で、Man garšo gatavot とは言えない(garšo は食べ物にしか使えない)。Vai jums patīk gatavot? は食習慣の話でよく出る質問なので、答えを用意しておくこと。
English version
Core
Where Japanese would say "make", Latvian splits into three by the way it is heated. Almost the same division as English cook / boil / bake.
| Verb | Meaning | Object (accusative) |
|---|---|---|
| gatavot | cook, prepare (general) | gaļas mērci / lazanju / salātus |
| vārīt | boil, simmer | zupu / kartupeļus / rīsus |
| cept | bake, roast, fry | kartupeļus / gaļu / olas / picu / pankūkas / torti |
gatavot is second conjugation (regular, being in -ot). vārīt is third (-īt) and cept is first.
Going further
The methods of cooking also become adjectives. The past participle is used adjectivally and agrees with the noun in gender, number and case:
| Form | Meaning | Example |
|---|---|---|
| vārīts / vārīta | boiled | vārīti kartupeļi (boiled potatoes) |
| cepts / cepta | baked, fried | cepta ola (a fried egg) |
| grilēts | grilled | grilēti dārzeņi |
| svaigs / svaiga | raw, fresh | svaigs lasis (raw salmon) |
Exercise 22 of 5. NODAĻA asks these in pairs — vārīti kartupeļi vai cepti kartupeļi? (boiled potatoes or fried?). Being masculine plural, the endings align in -i.
ēst and gatavot are different verbs. "I like cooking" is Man patīk gatavot; Man garšo gatavot cannot be said (garšo is only for food). Vai jums patīk gatavot? is a question that often comes up in talk about eating habits, so have an answer ready.
比べる — labāk(より好き・より良く)と比較級の作り方Labāk
「どちらが好きか」は labāk(より良く)を足して聞く。Kas jums garšo labāk — tēja vai kafija?(紅茶とコーヒー、どちらが好きですか)→ Man labāk garšo kafija.(コーヒーのほうが好きです)。
| 問い | 答え |
|---|---|
| vārīti kartupeļi vai cepti kartupeļi? | Man labāk garšo cepti kartupeļi. |
| cepta ola vai vārīta ola? | Man labāk garšo vārīta ola. |
| svaigi dārzeņi vai cepti dārzeņi? | Man labāk garšo svaigi dārzeņi. |
答えの食べ物は主格のままである。garšo の文では食べ物が主語だからで(土台の章の garšo)、labāk を足しても文の骨組みは変わらない。一方 dzert・ēst を使えば対象なので対格になる: Es labāk dzeru tēju.(紅茶を飲むほうがいい)。
なぜ labāk は形が変わらないのか。labāk は形容詞 labs(良い)ではなく、副詞 labi(良く)の比較級だからである。副詞は名詞に一致しないので、誰が言っても、何を比べても labāk のまま動かない。

比較は規則的に作れる。形容詞は語幹に -āk- を入れて比較級、さらに vis- を頭に付け定形の語尾にすると最上級になる。副詞は -i → -āk → vis-…-āk である。
| 原級 | 比較級 | 最上級 | |
|---|---|---|---|
| 形容詞(男性) | vecs(年をとった) | vecāks | visvecākais |
| 形容詞(女性) | garšīga(美味しい) | garšīgāka | visgaršīgākā |
| 形容詞 | labs(良い) | labāks | vislabākais |
| 副詞 | labi(良く) | labāk | vislabāk |
| 副詞 | ilgi(長く) | ilgāk | visilgāk |
| ⚠️ 不規則 | daudz(多く) | vairāk | visvairāk |
| 副詞 | maz(少なく) | mazāk | vismazāk |
英語の good → better → best と違い、labs → labāks は規則どおりである。不規則なのは daudz → vairāk くらいで、daudz と同じくあとの名詞は属格になる(vairāk laika=もっと時間を)。
「〜より」は2通りある。nekā +主格(Mans tēvs ir vecāks nekā mana māte.)か、par +対格(Mana māsa ir jaunāka par manu draudzeni.)。par は前置詞なので、複数なら与格になる: Ārsti studē ilgāk par medmāsām.(医師は看護師より長く学ぶ)——前置詞の規則がここでも効いている。
経過を聞く質問はほとんど比較級で言う。Vai jums ir labāk?(良くなりましたか)、Vai tagad sāp vairāk vai mazāk?(今は痛みが強いですか、弱いですか)。患者の答えも Es jūtos labāk.(気分が良くなった)の形で返ってくる。再診の最初の一言に要る語である。
English version
Core
To ask ‘which do you like more?’, add labāk (better). Kas jums garšo labāk — tēja vai kafija? (Which do you like more, tea or coffee?) → Man labāk garšo kafija. (I like coffee more.)
| Question | Answer |
|---|---|
| vārīti kartupeļi vai cepti kartupeļi? | Man labāk garšo cepti kartupeļi. |
| cepta ola vai vārīta ola? | Man labāk garšo vārīta ola. |
| svaigi dārzeņi vai cepti dārzeņi? | Man labāk garšo svaigi dārzeņi. |
The food in the answer stays in the nominative. In a garšo sentence the food is the subject, and adding labāk does not change that. With dzert or ēst the food is the object, so it is accusative: Es labāk dzeru tēju. (I would rather drink tea.)
Why does labāk never change? Because it is not the adjective labs (good) but the comparative of the adverb labi (well). Adverbs do not agree with nouns, so labāk stays the same whoever speaks and whatever is compared.
Going further
Comparison is regular. Adjectives add -āk- for the comparative; add vis- at the front and a definite ending for the superlative. Adverbs go -i → -āk → vis-…-āk.
| Base | Comparative | Superlative | |
|---|---|---|---|
| Adjective (m.) | vecs (old) | vecāks | visvecākais |
| Adjective (f.) | garšīga (tasty) | garšīgāka | visgaršīgākā |
| Adjective | labs (good) | labāks | vislabākais |
| Adverb | labi (well) | labāk | vislabāk |
| Adverb | ilgi (long) | ilgāk | visilgāk |
| Irregular | daudz (much) | vairāk | visvairāk |
| Adverb | maz (little) | mazāk | vismazāk |
Unlike English good → better → best, labs → labāks is regular. The main irregular one is daudz → vairāk, and like daudz it is followed by the genitive (vairāk laika, more time).
‘Than’ has two forms: nekā + nominative (Mans tēvs ir vecāks nekā mana māte.) or par + accusative (Mana māsa ir jaunāka par manu draudzeni.). Par is a preposition, so in the plural it takes the dative: Ārsti studē ilgāk par medmāsām. The preposition rule works here too.
In the clinic
Questions about progress are almost always comparative: Vai jums ir labāk? (Are you better?), Vai tagad sāp vairāk vai mazāk? (Does it hurt more or less now?). Patients answer in the same way: Es jūtos labāk. (I feel better.) You need these words for the first sentence of a follow-up visit.
まとめ
| 食べ物と飲み物 — カテゴリごとに束ねる | 問診でも日常会話でも聞かれるのはカテゴリ単位である(Kādi augļi jums garšo?=どんな果物が好きですか)。 |
|---|---|
| 頻度の6語 — 二重否定に注意 | この6語は頻度の階段になっていて、問診でも、自分の食習慣を話すときも必ず要る。 |
| 調理の3動詞 — 日本語の「料理する」が3つに割れる | 日本語なら「作る」で済むところが、ラトビア語では加熱の仕方で3つに割れる。 |
| 比べる — labāk(より好き・より良く)と比較級の作り方 | 「どちらが好きか」は labāk(より良く)を足して聞く。 |
このノートは医学生が授業の内容を自分の言葉でまとめたもので、診療の判断に使うものではありません。誤りに気づいたらお知らせください。

