時刻・序数・日付 — cik と cikos の作り分け

時刻・序数・日付 — cik と cikos の作り分け ラトビア語 — 基礎

4. NODAĻA の後半。「何時か」と「何時に」は別の形で、数を数える形と順番を言う形も別である。与えられた語を文の中で正しい形に直すとき、この2つの区別は必ず要る。

臨床でもそのまま要る——Cikos pieņem ģimenes ārsts?(家庭医の診察は何時からですか)は、この章の形だけでできている。

この記事でわかること
  • cik と cikos — 数を聞くか、時刻を聞くか
  • 序数 — 日付・階・班・回数は全部これ
  • 曜日と日付 — 数え方が名前になっている
  • 定形容詞 -ais / -ā — 「その」を語尾で言う

cik と cikos — 数を聞くか、時刻を聞くかCik un cikos

読み:ツィク・ウン・ツィコス / 英:«how much» vs «at what time»

要点

cikos は cik の処格である。処格が「いつ」を担うという規則(土台の章)がそのまま数詞にも当てはまっている、というだけの話である。

形聞いていること例
Cik?数・量・値段Cik tas maksā?(いくらですか)
Cik ir pulkstenis?今の時刻Pulkstenis ir divi.(2時です)
Cikos?何時にCikos sākas nodarbība?(授業は何時に始まりますか)
Cik ilgi?どのくらいの間Cik ilgi jums jau ir sāpes?(いつから痛みますか)
Cik bieži?どのくらいの頻度でCik bieži jums ir galvassāpes?(頭痛の頻度は)

答えも同じ形で返す。Cik? には主格の数(divi)、Cikos? には処格の数(divos)。

pusčetri は3時半:次の時刻(četri=4)の名前を使う
pusčetri は3時半:次の時刻(četri=4)の名前を使う
もう一歩

時刻の言い方は2列ある。「何時である」と「何時に」で数の形が変わる:

時計Cik ir pulkstenis?(〜時である)Cikos?(〜時に)Kad?
9.00deviņideviņosno rīta(朝)
14.00dividivosdienā(昼)
15.30pusčetri / trīs trīsdesmitpusčetros / trijos trīsdesmitpēcpusdienā(午後)
22.10desmit un desmit minūtesdesmitos un desmit minūtēsvakarā(夜)
00.00divpadsmitdivpadsmitospusnaktī(真夜中)
3.05trīs un piecas minūtestrijos un piecās minūtēsnaktī(深夜)

「分」まで処格にするのを落としやすい——piecās minūtēs であって piecas minūtes ではない。

pus- は「半」だが、日本語と半分ずれる。pusčetri は「4時に向かって半分」=3時半である。pustrīs は 2時半。次の時刻の名前を使う——ドイツ語の halb vier と同じ発想で、英語の half past three(3時半)とは逆になる。ここは実際に間違える。

trīs(3)の処格は trijos と形が変わる。desmit(10)→ desmitos は素直だが、1・2・3 は不規則気味なので個別に覚える: vienos/divos/trijos。

臨床では

受付と予約のやり取りは、この2語の区別だけで大半が回る。

  • Cikos pieņem ģimenes ārsts? — 家庭医の診察は何時からですか
  • Cik ilgi jums sāp? — どれくらいの期間痛みますか(持続時間=Cik)
  • Cik bieži jūs lietojat zāles? — どれくらいの頻度で薬を飲みますか
  • Cik jums ir gadu? — 何歳ですか

Cik は「量・程度・年齢・時刻そのもの」、Cikos は「何時に」。問診では Cik ilgi(持続)と Cik bieži(頻度)が特に多い。この2つは症状の性状を決める情報なので、聞き間違えると病歴が変わる。

English version

Core

cikos is the locative of cik. The rule that the locative carries "when" (the foundation chapter) simply applies to numerals as well.

FormWhat is askedExample
Cik?Number, quantity, priceCik tas maksā? (How much is it?)
Cik ir pulkstenis?The time nowPulkstenis ir divi. (It is two o’clock.)
Cikos?At what timeCikos sākas nodarbība? (At what time does the class start?)
Cik ilgi?For how longCik ilgi jums jau ir sāpes? (How long have you had the pain?)
Cik bieži?How oftenCik bieži jums ir galvassāpes? (How often do you have headaches?)

The answer comes back in the same form. Cik? takes a nominative number (divi); Cikos? a locative (divos).

Going further

There are two columns for telling the time. The form of the number changes between "it is X o’clock" and "at X o’clock":

ClockCik ir pulkstenis? (it is …)Cikos? (at …)Kad?
9.00deviņideviņosno rīta (in the morning)
14.00dividivosdienā (in the daytime)
15.30pusčetri / trīs trīsdesmitpusčetros / trijos trīsdesmitpēcpusdienā (in the afternoon)
22.10desmit un desmit minūtesdesmitos un desmit minūtēsvakarā (in the evening)
00.00divpadsmitdivpadsmitospusnaktī (at midnight)
3.05trīs un piecas minūtestrijos un piecās minūtēsnaktī (at night)

Putting the minutes into the locative too is readily dropped — piecās minūtēs, not piecas minūtes.

pus- means "half", and it is displaced by one from the English habit. pusčetri is "halfway to four" = half past three. pustrīs is half past two. It uses the name of the coming hour — the same idea as German halb vier, and the reverse of English half past three. This one is really got wrong.

The locative of trīs (3) changes shape to trijos. desmit (10) → desmitos is straightforward, but 1, 2 and 3 are somewhat irregular and are learned individually: vienos / divos / trijos.

序数 — 日付・階・班・回数は全部これKārtas skaitļa vārdi

読み:カールタス・スカイトリャ・ヴァールディ / 英:Ordinal numerals

要点

序数は男性 -ais / 女性 -ā で終わる。修飾する名詞の性に合わせる。

男性 -ais女性 -ā例
1.pirmaispirmāpirmais tramvajs / pirmā lekcija
2.otraisotrāotrā nodarbība
3.trešaistrešātrešā auditorija
4.ceturtaisceturtāceturtais semestris
5.piektaispiektāpiektā paciente
6.sestaissestāsestā grupa
7.septītaisseptītāseptītais stāvs
8.astotaisastotāastotais gads
9.devītaisdevītādevītā auditorija
10.desmitaisdesmitādesmitais uzdevums

11以降は -padsmitais で規則的(vienpadsmitais, divpadsmitais …)。21以降は「20+1番目」と分けて言う: divdesmit pirmais。

もう一歩

ラトビア語は序数を使う場面が日本語よりずっと多い。数字にピリオドが付いていたら序数だと思ってよい:

書き方読み方意味
1. tramvajspirmais tramvajs1番の市電
7. stāvsseptītais stāvs7階
407. kabinetsčetrsimt septītais kabinets407号室
29. martsdivdesmit devītais marts3月29日
4. semestrisceturtais semestris4番目の学期
19. grupadeviņpadsmitā grupa19班

日付を「いつ」として言うときは処格に落ちる。ここが 4. NODAĻA のヤマである:

Kāds? Kurš?(主格)Kad? Kurā?(処格)訳
Pirmais septembrisPirmajā septembrī9月1日/9月1日に
Otrais martsOtrajā martā3月2日/3月2日に
Pirmais stāvsPirmajā stāvā1階/1階に
Trešā nodarbībaTrešajā nodarbībā3回目/3回目で
Sešpadsmitā grupaSešpadsmitajā grupā16班/16班で

序数の処格は -ajā(男女とも)。pirmais → pirmajā、trešā → trešajā。Kurā stāvā tu dzīvo? → Es dzīvoju piektajā stāvā.(5階に住んでいます)

臨床では

病院内の案内は序数の処格だけでできている。

  • Kurā stāvā ir Uzņemšanas nodaļa? — 受付は何階ですか → Pirmajā stāvā.
  • Ķirurģijas nodaļa ir trešajā stāvā. — 外科は3階です
  • Jūs esat sešpadsmitajā grupā. — あなたは16グループです

実習先の階数・病棟番号・部屋番号はすべて序数で言われる。主格(pirmais stāvs)で聞いて処格(pirmajā stāvā)で答えるという往復が身についていないと、道案内が成立しない。

English version

Core

Ordinals end in masculine -ais / feminine -ā. They agree with the gender of the noun they qualify.

Masculine -aisFeminine -āExample
1stpirmaispirmāpirmais tramvajs / pirmā lekcija
2ndotraisotrāotrā nodarbība
3rdtrešaistrešātrešā auditorija
4thceturtaisceturtāceturtais semestris
5thpiektaispiektāpiektā paciente
6thsestaissestāsestā grupa
7thseptītaisseptītāseptītais stāvs
8thastotaisastotāastotais gads
9thdevītaisdevītādevītā auditorija
10thdesmitaisdesmitādesmitais uzdevums

From 11 they are regular in -padsmitais (vienpadsmitais, divpadsmitais …). From 21 they are said as "twenty first": divdesmit pirmais.

Going further

Latvian uses ordinals far more than English. A full stop after a numeral means an ordinal:

WrittenReadMeaning
1. tramvajspirmais tramvajstram number 1
7. stāvsseptītais stāvsthe seventh floor
407. kabinetsčetrsimt septītais kabinetsroom 407
29. martsdivdesmit devītais marts29 March
4. semestrisceturtais semestristhe fourth semester
19. grupadeviņpadsmitā grupagroup 19

Said as "when", the date drops into the locative. This is the hill of 4. NODAĻA:

Kāds? Kurš? (nominative)Kad? Kurā? (locative)Meaning
Pirmais septembrisPirmajā septembrī1 September / on 1 September
Otrais martsOtrajā martā2 March / on 2 March
Pirmais stāvsPirmajā stāvāthe first floor / on the first floor
Trešā nodarbībaTrešajā nodarbībāthe third class / in the third class
Sešpadsmitā grupaSešpadsmitajā grupāgroup 16 / in group 16

The locative of an ordinal is -ajā (both genders). pirmais → pirmajā, trešā → trešajā. Kurā stāvā tu dzīvo? → Es dzīvoju piektajā stāvā. (I live on the fifth floor.)

曜日と日付 — 数え方が名前になっているNedēļas dienas

読み:ネデーリャス・ディエナス / 英:Days of the week and dates

要点

ラトビア語の曜日は序数+diena(日)でできている。意味が透けているので覚えやすい。

曜日成り立ち「〜曜日に」
pirmdiena 月曜pirmā + diena(1番目の日)pirmdien
otrdiena 火曜otrā + dienaotrdien
trešdiena 水曜trešā + dienatrešdien
ceturtdiena 木曜ceturtā + dienaceturtdien
piektdiena 金曜piektā + dienapiektdien
sestdiena 土曜sestā + dienasestdien
svētdiena 日曜svēts(聖なる)+ dienasvētdien

日曜だけ数字ではない(svēts=聖なる)。ここだけ理屈が切れる。

「〜曜日に」は語尾を落として -dien にする。Piektdien man bija kolokvijs.(金曜に中間テストがあった)

もう一歩

月の名前は国際的な形で、そのまま読める:

janvāris 1月februāris 2月marts 3月aprīlis 4月
maijs 5月jūnijs 6月jūlijs 7月augusts 8月
septembris 9月oktobris 10月novembris 11月decembris 12月

日付はヨーロッパ式(日.月.)で書く。24.07. は7月24日である。読むときは序数+月の名前: divdesmit ceturtais jūlijs。「7月24日に」なら処格で divdesmit ceturtajā jūlijā。

Kāds šodien ir datums?(今日は何日ですか)/Kāda šodien ir diena?(今日は何曜日ですか)/Kad ir tava dzimšanas diena?(誕生日はいつですか)——最後の答えは必ず処格で Trešajā oktobrī。Trešais oktobris と主格で答えるのは 6. NODAĻA 演習20の典型的な誤答である。

季節: pavasaris(春)・vasara(夏)・rudens(秋)・ziema(冬)。「夏に」は処格で vasarā。

臨床では

外来の曜日を言う・聞くのに直結する。

  • Kardiologs pieņem pirmdien un ceturtdien. — 循環器科の診察は月曜と木曜です
  • Vai jūs varat atnākt otrdien? — 火曜に来られますか

名詞形(pirmdiena)ではなく副詞形(pirmdien)を使うのが要点。前置詞は要らない。語尾の -a を落とすだけという規則を、7つ全部で即座に出せるようにする。

時刻と組むと pirmdien deviņos(月曜の9時に)——曜日は副詞形、時刻は -os の処格。この組み合わせが予約の最小単位になる。

English version

Core

The Latvian days are made of an ordinal plus diena (day). The meaning shows through, so they are easy to learn.

DayFormation"on —day"
pirmdienaMondaypirmā + diena (the first day)pirmdien
otrdienaTuesdayotrā + dienaotrdien
trešdienaWednesdaytrešā + dienatrešdien
ceturtdienaThursdayceturtā + dienaceturtdien
piektdienaFridaypiektā + dienapiektdien
sestdienaSaturdaysestā + dienasestdien
svētdienaSundaysvēts (holy) + dienasvētdien

Only Sunday is not a number (svēts = holy). The logic breaks here alone.

"On —day" drops the ending to -dien. Piektdien man bija kolokvijs. (I had an interim test on Friday.)

Going further

The months are the international forms and can be read as they stand: janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris, decembris.

Dates are written in the European order (day.month.). 24.07. is 24 July. It is read as ordinal plus month: divdesmit ceturtais jūlijs. "On 24 July" goes into the locative: divdesmit ceturtajā jūlijā.

Kāds šodien ir datums? (What is the date today?) / Kāda šodien ir diena? (What day is it today?) / Kad ir tava dzimšanas diena? (When is your birthday?) — the last is answered necessarily in the locative, Trešajā oktobrī. Answering with the nominative Trešais oktobris is the typical wrong answer in 6. NODAĻA, exercise 20.

The seasons: pavasaris (spring), vasara (summer), rudens (autumn), ziema (winter). "In summer" is the locative vasarā.

定形容詞 -ais / -ā — 「その」を語尾で言うNoteiktā galotne

読み:ノテイクター・ガロトネ / 英:The definite ending -ais / -ā

要点

ラトビア語に冠詞は無い。代わりに形容詞の語尾で「特定のもの」を示す。序数がいつも -ais / -ā で終わるのは、序数が本質的に「特定」だからである。

不定(ふつうの形容詞)定(-ais / -ā)意味の差
liels teātris(大きい劇場)Nacionālais teātris国立劇場(唯一のもの)
jauna māsa(若い妹)jaunākā māsa(複数いる中の)下の妹
laba kafejnīcamana mīļākā kafejnīca私のいちばん好きなカフェ
pēdējs pacientspēdējais pacients最後の患者

語尾は男性 -ais / 女性 -ā。Nacionālais teātris(男性)/Nacionālā opera(女性)。

もう一歩

混同しやすい2組がある。4. NODAĻA はこれを並べて出す:

組意味例
pirmais / pēdējais(並びの中の)最初と最後Jānis bija mans pirmais pacients.
pagājušais / nākamais(時間の)この前と次Pagājušais gads bija ļoti labs.

「最後の授業」と「この前の授業」は別物である。pēdējā nodarbība=(もう無い)最終回、pagājušajā nodarbībā=前回の授業で。英語の the last が両方を指すので、英語から訳すと必ずどちらかを間違える。

比較級・最上級も -āks / -ākais で作るので、そのまま定形になる: jauns(若い)→ jaunāks(より若い)→ jaunākais(いちばん若い)。vecākais brālis(上の兄)・jaunākā māsa(下の妹)は家族を説明するときにそのまま要る。

臨床では

定語尾は「どの〜か」を特定する形で、病棟では特定の患者・特定の検査を指すときに要る。

  • Intensīvās terapijas nodaļa — 集中治療室(=「その集中治療の」病棟)
  • Uzņemšanas nodaļa — 受付・救急外来

科の名前の多くが定語尾+属格の形をとっている。Ķirurģijas / Kardioloģijas / Neiroloģijas nodaļa のように、「〜科の 病棟」という構造で固まっている。

丸ごと1語として覚えてよいが、語尾が変わる理由を知っておくと、初見の科名でも読み解ける。

English version

Core

Latvian has no article. Instead the ending of the adjective indicates a particular thing. Ordinals always end in -ais / -ā because an ordinal is inherently "particular".

Indefinite (ordinary adjective)Definite (-ais / -ā)Difference of meaning
liels teātris (a large theatre)Nacionālais teātristhe National Theatre (the only one)
jauna māsa (a young sister)jaunākā māsathe younger sister (among several)
laba kafejnīcamana mīļākā kafejnīcamy favourite café
pēdējs pacientspēdējais pacientsthe last patient

The endings are masculine -ais / feminine -ā: Nacionālais teātris (m.) / Nacionālā opera (f.).

Going further

Two pairs are readily confused. 4. NODAĻA sets them side by side:

PairMeaningExample
pirmais / pēdējaisfirst and last (in a sequence)Jānis bija mans pirmais pacients.
pagājušais / nākamaisprevious and next (in time)Pagājušais gads bija ļoti labs.

"The last class" and "the previous class" are different things. pēdējā nodarbība = the final one (there are no more); pagājušajā nodarbībā = in the previous class. English the last covers both, so translating from English one is certain to get one of them wrong.

Comparatives and superlatives are also formed in -āks / -ākais and so are definite as they stand: jauns (young) → jaunāks (younger) → jaunākais (youngest). vecākais brālis (the elder brother) and jaunākā māsa (the younger sister) are needed directly when describing one’s family.

まとめ

cik と cikos — 数を聞くか、時刻を聞くかcikos は cik の処格である。処格が「いつ」を担うという規則(土台の章)がそのまま数詞にも当てはまっている、というだけの話である。
序数 — 日付・階・班・回数は全部これ序数は男性 -ais / 女性 -ā で終わる。
曜日と日付 — 数え方が名前になっているラトビア語の曜日は序数+diena(日)でできている。
定形容詞 -ais / -ā — 「その」を語尾で言うラトビア語に冠詞は無い。代わりに形容詞の語尾で「特定のもの」を示す。

このノートは医学生が授業の内容を自分の言葉でまとめたもので、診療の判断に使うものではありません。誤りに気づいたらお知らせください。

タイトルとURLをコピーしました